JĒDZIENS PAR FONĒTIKU
Fonētika ir mācība par valodas skaņām, to pārmaiņām un pārmaiņu likumiem.
No skaņām veidojas vārdi. Tie var atšķirties gan ar vairākām skaņām, gan ar vienu pašu skaņu, piemēram:
ozols, osis, laime - saime, kalt - malt, slims - slima.
Arī vienas un tās pašas skaņas var veidot dažādus vārdus, piemēram:
pa - ap, mala - lama.
Valodas gramatiskā struktūra un vārdu krājums ir katras valodas pamats, bet valodu mēs uztveram tikai zināmā skaņu veidojumā. Cilvēks dzird dažādas apkārtnes skaņas - soļu dipoņa, noklaudz durvis, nokrīt grāmata, skan mūzika. Arī dzīvnieki rada dažādas skaņas - tā viņi reaģē uz vides ietekmi vai paša organisma stāvokli vai arī sazinās cits ar citu. Cilvēka valodas skaņas stipri atšķiras no dzīvnieku skaņām. Valodas skaņas nav iedzimtas, bet iemācītas. Valodas skaņas veido cilvēku valodas vārdus, ja tās sakārtotas noteiktā secībā. Skaņas veido vārdus, tie veido vārdu savienojumus, no kuriem veidojas teikumi. Skaņu valoda (līdzās žestu, krāsu, zīmju uml.valodām) ir pilnīgākais cilvēku sazināšanās līdzeklis. |
|
