Salieciet tekstā pieturzīmes!

 1.        Kur Tebra līkumus mezdama tek cauri Apriķu mežiem reiz velti izmakšķerējies pie Terpentīna dzelmes devos gar labo krastu lejup zivīgāku vietu meklēdams. 2.         Bija vēl agrs pavasaris tikko kā noziedējušas lazdas un meža ceriņi bet līdz ievu plaukumam vēl jāgaida. 3.        Dižie palu ūdeņi noskrējuši taču upīte vēl nebija atgriezusies gultnē un straume duļķaina un aša grieza vērpetes vietās kur vasarā vīdēja vien seklas caurspīdīgas kulkas. 4.        Iešana pa krastā iemīto taku nesagādāja grūtības un upīte jo tālāk gāju šķita aizvien vilinošāka un daudzsološāka. 5.         Asā līkumā kur upe no meža iztecēja skrajākā vietā un krastmalas kraujā bija redzamas mājas atradu tik jauku vietu makšķerēšanai ka tūdaļ nolēmu palikt tur pārnakšņot.   6.        Līkuma ielokā straume grauzdamās krastā griezās nelielā tumšā atvarā bet arī pie šīs manuprāt izcilās vietas nemanīja makšķernieku pēdas.   7.        Mežs bija tāds ka malkas netrūka un ka gribējās iemest arī kādu grunteni uz vēdzelēm un naktis jau vairs nelikās garas un līdz ar gaismiņu varēja sākties tā labākā cope.   8.        Kad biju ieturējis vakariņas pie ugunskura pieskrēja liels ruds suns ierējās uz mani bet kāda balss iz tumsas to apsauca.   9.        Kāda sieviete iedūdojās kā ūbele un tieši no šīs balss biju tik pārsteigts ka tā atmiņā palikusi uz tik ilgu laiku bet pašas sievietes tēls jau izbalējis sajaucies ar citiem atmiņu tēliem pārklājies svaigākiem un spilgtākiem iespaidiem.   10.    Smīlāja smalks lietutiņš un šķiet tieši pateicoties šim lietutiņam atkal ķērās dažādas zivis raudas vimbas   kas vēl nesen it kā bija pazudušas.  ...

 Izlasiet tekstu un uzrakstiet piecas tēzes par to!

     K.Elsbergs ir izcilākais 1980.gadu paaudzes dzejnieks - tās paaudzes sirdsapziņa un etalons, kura apzinājās vienotības spēku. Elsberga dzejai raksturīga saasināta laika uztvere gan cilvēka vēsturiskuma un vēstures procesa nepārtrauktībā, gan cilvēka mūža neatgriezeniskuma dramatismā. Elsberga dvēseles jūtīgums nereti ir apslēpts ironiskā un pašironiskā pasaules tvērumā. Dzejas frāze ir trāpīga, tajā saliedējas dažādi valodas stili. Elsberga daiļradi ir bagātinājusi franču dzejas pieredze, un tajā turpināta 20.gs. 70.gados aizsāktā depoetizācijas tradīcija, kura balstījās neidealizētā un neizskaistinātā skatījumā uz apkārt notiekošo. Klāvs Elsbergs dzimis 1959.gada 3.janvārī Rīgā rakstnieces Vizmas Belševicas un tulkotāja Zigurda Elsberga ģimenē. Māte atmiņās raksta, ka dēls dzimis trīs moku dienās un vienmēr jutis sev blakus nāves ēnu. Tā kā padomju varas gados Belševicas rakstniecība politisku apsvērumu dēļ tika morāli un fiziski uzmanīta, četru gadu vecumā Klāvs mājās piedzīvoja pirmo VDK kratīšanu. Jaunībā gan no Klāva, gan no viņa jaunākā brāļa Jāņa (dzejnieks J. Elsbergs) vienaudži bieži novērsās, jo padomju ideoloģija cilvēku apziņās apzināti iepotēja, ka tie, kuri neievēro vai ir pārkāpuši sistēmas nosacīto dzīves mehāniku, no sabiedrības ir jāizstumj.       Skolas laikā Klāvs aizrautīgi apmeklēja sporta skolas basketbola sekciju, braukāja uz sacensībām un vasarās uzturējās sporta nometnē Staicelē. 1977.gadā Elsbergs pabeidza mācības Rīgas 11.vidusskolā, un pēc gada laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts pirmais viņa dzejolis Mācēšana. Dzejoļus viņš sāka rakstīt jau 14 gadu vecumā, taču pirmā grāmata Pagaidīsim ausaino iznāca tikai 1981.gadā, kaut arī sakārtota iespiešanai tā bija jau agrāk. (Padomju dzejniekiem savus pirmos krājumus parasti izdevās novest līdz grāmatām apmēram četrdesmit vai labākajā gadījumā trīsdesmit gadu vecumā.)         Gadu pēc pirmās grāmatas izdošanas Elsbergs pabeidza studijas LU Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā, un tulkošana no franču, angļu un krievu valodas kļuva par viņa otru sevis realizācijas jomu literatūrā, dzeja palika pirmā. Kļūt par PSRS dzejnieku godīgajam Elsbergam bija smaga nasta, jo viņš apzinājās savu misiju - rakstīt patiesību, tāpēc jo asi izjuta dzīvi armijā 1982.gadā: tukšo laiku, kad bija ierobežota iespēja koncentrēties dzejas radīšanai.       Par jebkuru savu dzejas vai tulkojuma rindu Elsbergs jutās atbildīgs un centās nevis mākslai piešķirt kādu dīvainības oreolu, bet gan padarīt mākslu par dzīves nepieciešamību. To viņš darīja, savienojot savu dzejnieka misiju ar sabiedriskajām aktivitātēm un pilnvērtīgu personisko dzīvi. Ja savā dzejā Elsbergs nesamierinājās ar varas vēlmi ierobežot personības brīvību, tad dzīvē viņš pielāgojās sabiedrības izvirzītajām prasībām, jo vēlējās uzturēt savu ģimeni gan morāli, gan fiziski, gan materiāli. ............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

.Pārsvītrojiet nepareizi uzrakstīto vārdu un blakus ailē uzrakstiet to pareizi! Ja teikumā ortogrāfijas kļūdu nav, blakus ailē ievelciet (X)!


   
 

0.	Es mācos Latvijas universitātē.	Universitātē
00.	Es mācos Latvijas Universitātē.	X
1.	Mēs redzam viņus mācamies cītīgi, jo tuvojas mācību gada beigas.
2.	Ikkatrs var palīdzēt lauku darbos, ja vien tas ir nepieciešams.
3.	Viņi iegādājās abonimentu uz visām šīs sezonas pirmizrādēm.
4.	Asās bultas ieurbās koka pils vaļņos, atstādamas tur caurumiņus.
5.	Palīdzat mums uznest smago nastu kalnā!
6.	Dzelzceļa sliedes dusēja rāmā miegā, līdz tās sagaidīja nākamo vilcienu.
7.	Elzdams un pūzdams večuks nesa savu nastu kalnā.
8.	Trīsdesmit pirmajā decembrī veikalos bija garas jo garas rindas.
9.	Bērzu birztalā mūs gaidīja sarkanās, saldās meža zemenes.
10.	Mēs netikvien izmazgājām istabas, bet arī notīrījām logu stiklus.
11.	Jautrības mirkļi sastopami arī Latvijas Nacionālās operas izrādēs.
12.	Humora sleja ir daudzos laikrakstos, piemēram,  „Latvijas avīzē".

Teikums	Vārdi	Teikuma locekļi
1. Kūst sniegs, un Zīlīšu pagalms pludo.
2. Visi četri strādājam gumijas zābakos.
3. Armands ar Ralfu pie zāģa, mēs ar Matīsu pienesam gludos bērzu stumbrus un rievotos alkšņu stumbeņus.
4. Es ņemu pie resnā gala, Matīss ķeras pie tievā.
5. Uz istabas sliekšņa iznāk mamma un aicina pusdienās.
6. Tad sadzirdu cīruļus debesu zilgmē un strazdus pagalma liepā.
7. Mēs ar Matīsu saskatāmies.
8. Kāda pazīstama, bet piemirsta skaņa!
9. Vienreiz, otrreiz mums garām...
10. Tad nolaižas uz malkas pagales - muša!

  Lasi doto teikumu un norādi, cik tajā ir vārdu, cik teikuma locekļu!

No dotajiem vienkāršo teikumu pāriem darini saliktus sakārtotus teikumus (daļu saistīšanai izmanto sakārtojuma saikli un)! Liec nepieciešamās pieturzīmes!

1. Zirgam skrienot pilnos rikšos, sniegs šalca zem ragavām kā upe.

Ar kājām stampājot ceļu, zirgs starp pakavu radzēm sakrāja sniega pikas. 2. Skaņas spokaini noslāpa mīkstajā gaisā.Priedes stāvēja majestātiskas un mierīgas. 3. Iesprakstējās ugunskurs.Varēja redzēt karsto gaisu virmojam virs liesmām.