https://ml12.1w.lv/ ml12.1w.lv lv Tue, 10 Jun 2003 04:00:00 GMT Tue, 10 Jun 2003 09:41:01 GMT https://blogs.law.harvard.edu/tech/rss Weblog Editor 2.0 editor@example.com webmaster@example.com https://ml12.1w.lv/?s=21&id=175 Uzrakstiet teikumus stilistiski un gramatiski pareizi!

1. Tā kā lopkopība nebija rentabla, tad saimnieks nolēma audzināt vistas.   ___________________________________________________________________________________  
2.Sacensībās ņēma dalību arī skolēni no citām pilsētām.   ___________________________________________________________________________________  
3. Kaut kur piecos no rīta atskanēja spējš pērkona grāviens.   ____________________________________________________________________________
  4. Automašīnas tiek atremontētas ātri un kvalitatīvi.   ____________________________________________________________________________  
5. Pārdevēj, atnesies pieklājīgi pret pircējiem!   ____________________________________________________________________________ ]]> Tue, 24 May 2011 05:26:31 GMT https://ml12.1w.lv/?s=21&id=175 https://ml12.1w.lv/?s=21&id=174 Tue, 24 May 2011 05:25:23 GMT https://ml12.1w.lv/?s=21&id=174 https://ml12.1w.lv/?s=21&id=173 KĀDA PAZIŅAS STĀSTS

  Sibilla gribēja makšķerēt. Viņa bija mana darba biedrene, pat tāda kā priekšniece, no kuras prasmes rīkoties ar skaitļiem bija atkarīga mana izpeļņa. Tu jau zini, kāds savdabis makšķernieks esmu un kāda man, rūdītam vecpuisim, attieksme pret sievietēm, taču Sibilla bija tik neatlaidīga, tik griboša nodarboties ar šo sporta veidu, ka nācās piekāpties. Viņa šo vēlēšanos izrādīja publiski, vēršoties tieši pie manis. Un darba biedri to atbalstīja, protams, man aiz muguras smīkņādami un zobodamies. Manus pretargumentus pat neuzklausīja. - Nu labi, - nodomāju saērcināts, - gan tu, skaistulīt, drīz vien atšūsies. Izvazāšu tevi pa tādiem kuitiem, ka pāries šī tieksme, kurā apjautu vien draudus savai neatkarībai. Tu jau zini, ka neesmu nekāds sieviešu nīdējs un brīžiem pat diezgan jūtīgs pret atsevišķām būtnēm. Bet Sibilla, kā toreiz likās, nebija mans tips. Protams, smukulīte un visai mīlīga, bet pārāk kalsna, lai modinātu ko vairāk par parastu patikšanu. Pārāk sievišķīga - nu ar visādiem stiķiem, niķiem un kaprīzēm. Pie tam vēl šķirtene. Tu jau zini, ka man patīk lietišķas sievietes. Tādas kā Vanda, ar kuru tik tikko neiestūrējām laulības ostā. Tu jau zini. Bet par Sibillu tu nezini neko - sen neesam tikušies. (Olafs Gūtmanis.)     

 Izlasiet tekstu un no tā izrakstiet!  

1) vienkāršrunas vārdu - ________________________________________________,  
2) apvidvārdu - _____________________________________, 
 3) sinonīmu pāri - ____________________________________________________, 
 4) frazeoloģismu - _______________________________________________________, 
 5) svešvārdu - __________________________________________________________,  
6) homoformu - _________________________________________________________,  
7) sarunvalodas vārdu - __________________________________________________.     ]]> Tue, 24 May 2011 05:24:44 GMT https://ml12.1w.lv/?s=21&id=173 https://ml12.1w.lv/?s=21&id=172  Izlasiet tekstu un uzrakstiet piecas tēzes par to!

     K.Elsbergs ir izcilākais 1980.gadu paaudzes dzejnieks - tās paaudzes sirdsapziņa un etalons, kura apzinājās vienotības spēku. Elsberga dzejai raksturīga saasināta laika uztvere gan cilvēka vēsturiskuma un vēstures procesa nepārtrauktībā, gan cilvēka mūža neatgriezeniskuma dramatismā. Elsberga dvēseles jūtīgums nereti ir apslēpts ironiskā un pašironiskā pasaules tvērumā. Dzejas frāze ir trāpīga, tajā saliedējas dažādi valodas stili. Elsberga daiļradi ir bagātinājusi franču dzejas pieredze, un tajā turpināta 20.gs. 70.gados aizsāktā depoetizācijas tradīcija, kura balstījās neidealizētā un neizskaistinātā skatījumā uz apkārt notiekošo. Klāvs Elsbergs dzimis 1959.gada 3.janvārī Rīgā rakstnieces Vizmas Belševicas un tulkotāja Zigurda Elsberga ģimenē. Māte atmiņās raksta, ka dēls dzimis trīs moku dienās un vienmēr jutis sev blakus nāves ēnu. Tā kā padomju varas gados Belševicas rakstniecība politisku apsvērumu dēļ tika morāli un fiziski uzmanīta, četru gadu vecumā Klāvs mājās piedzīvoja pirmo VDK kratīšanu. Jaunībā gan no Klāva, gan no viņa jaunākā brāļa Jāņa (dzejnieks J. Elsbergs) vienaudži bieži novērsās, jo padomju ideoloģija cilvēku apziņās apzināti iepotēja, ka tie, kuri neievēro vai ir pārkāpuši sistēmas nosacīto dzīves mehāniku, no sabiedrības ir jāizstumj.       Skolas laikā Klāvs aizrautīgi apmeklēja sporta skolas basketbola sekciju, braukāja uz sacensībām un vasarās uzturējās sporta nometnē Staicelē. 1977.gadā Elsbergs pabeidza mācības Rīgas 11.vidusskolā, un pēc gada laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts pirmais viņa dzejolis Mācēšana. Dzejoļus viņš sāka rakstīt jau 14 gadu vecumā, taču pirmā grāmata Pagaidīsim ausaino iznāca tikai 1981.gadā, kaut arī sakārtota iespiešanai tā bija jau agrāk. (Padomju dzejniekiem savus pirmos krājumus parasti izdevās novest līdz grāmatām apmēram četrdesmit vai labākajā gadījumā trīsdesmit gadu vecumā.)         Gadu pēc pirmās grāmatas izdošanas Elsbergs pabeidza studijas LU Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā, un tulkošana no franču, angļu un krievu valodas kļuva par viņa otru sevis realizācijas jomu literatūrā, dzeja palika pirmā. Kļūt par PSRS dzejnieku godīgajam Elsbergam bija smaga nasta, jo viņš apzinājās savu misiju - rakstīt patiesību, tāpēc jo asi izjuta dzīvi armijā 1982.gadā: tukšo laiku, kad bija ierobežota iespēja koncentrēties dzejas radīšanai.       Par jebkuru savu dzejas vai tulkojuma rindu Elsbergs jutās atbildīgs un centās nevis mākslai piešķirt kādu dīvainības oreolu, bet gan padarīt mākslu par dzīves nepieciešamību. To viņš darīja, savienojot savu dzejnieka misiju ar sabiedriskajām aktivitātēm un pilnvērtīgu personisko dzīvi. Ja savā dzejā Elsbergs nesamierinājās ar varas vēlmi ierobežot personības brīvību, tad dzīvē viņš pielāgojās sabiedrības izvirzītajām prasībām, jo vēlējās uzturēt savu ģimeni gan morāli, gan fiziski, gan materiāli. ............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................]]> Tue, 24 May 2011 05:22:44 GMT https://ml12.1w.lv/?s=21&id=172 https://ml12.1w.lv/?s=21&id=171 Tabulā ar krustiņu (X) norādiet, kurus nosacījumus ievērosit, rakstot dokumentus,lai pretendētu uz darbavietu kādā iestādē!                                                      


 

Nr.	Nosacījums	CV	Iesniegums
1.	Norādīšu dokumenta sarakstīšanas datumu
2.	Norādīšu adresātu
3.	Uzrakstīšu informāciju par izglītību
4.	Lietojot personu vietniekvārdu jūs, rakstīšu to ar lielo sākuma burtu
5.	Norādīšu sasniegumus, kas liecinās par atbilstību izvēlētajam darbam

  ]]> Tue, 24 May 2011 05:21:57 GMT https://ml12.1w.lv/?s=21&id=171 https://ml12.1w.lv/?s=21&id=170 .Pārsvītrojiet nepareizi uzrakstīto vārdu un blakus ailē uzrakstiet to pareizi! Ja teikumā ortogrāfijas kļūdu nav, blakus ailē ievelciet (X)!


   
 

0.	Es mācos Latvijas universitātē.	Universitātē
00.	Es mācos Latvijas Universitātē.	X
1.	Mēs redzam viņus mācamies cītīgi, jo tuvojas mācību gada beigas.
2.	Ikkatrs var palīdzēt lauku darbos, ja vien tas ir nepieciešams.
3.	Viņi iegādājās abonimentu uz visām šīs sezonas pirmizrādēm.
4.	Asās bultas ieurbās koka pils vaļņos, atstādamas tur caurumiņus.
5.	Palīdzat mums uznest smago nastu kalnā!
6.	Dzelzceļa sliedes dusēja rāmā miegā, līdz tās sagaidīja nākamo vilcienu.
7.	Elzdams un pūzdams večuks nesa savu nastu kalnā.
8.	Trīsdesmit pirmajā decembrī veikalos bija garas jo garas rindas.
9.	Bērzu birztalā mūs gaidīja sarkanās, saldās meža zemenes.
10.	Mēs netikvien izmazgājām istabas, bet arī notīrījām logu stiklus.
11.	Jautrības mirkļi sastopami arī Latvijas Nacionālās operas izrādēs.
12.	Humora sleja ir daudzos laikrakstos, piemēram,  „Latvijas avīzē".

]]> Tue, 24 May 2011 05:20:42 GMT https://ml12.1w.lv/?s=21&id=170 https://ml12.1w.lv/?s=17&id=169 Īpašības vārdi ir patstāvīgi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi, piemēram, skaists, lokans, sārts. Īpašības vārdu saskaņo ar lietvārdu dzimtē, skaitlī un locījumā, piemēram, labs laiks, laba ziema.

Īpašības vārdu galotnes


Īpašības vārdiem ir divējādas galotnes:
- Nenoteiktā galotne, kuru veido īpašības vārdi ar galotnēm - vīriešu dz. -s,-š, sieviešu dz. -a.Skaists, vientuļš, mājīga
- Noteiktā galotne, kuru veido īpašības vārdi ar galotnē -   vīriešu dz.-ais, sieviešu dz. -ā.Kuplākais, resnākā
Īpašības vārda noteiktās vai nenoteiktās galotnes parasti rāda priekšmetu kā zināmu vai nezināmu.


Īpašības vārdus ar nenoteikto galotni lieto, ja:

raksturo priekšmetu kā svešu, kas tekstā minēts pirmo reizi,	Pelēkām avīžu strēmelēm.
pirms tiem ir pronomeni vai atvasinājumi no tiem, kas norāda uz nenoteiktību, piem., kāds, kaut kāds, nekāds, kas, kaut kas,  dažs, dažāds, visāds	Kādas augstas klintis. Visādas dīvainas figūras.
īpašības vārds teikumā ir izteicēja daļa,	Gida stāstījums ir neparasts.
īpašības vārds atrodas salīdzinājuma konstrukcijā,	Kā pelēkas kaķes tek man pa priekšu skumjas (J.Jaunsudrabiņš)
īpašības vārds teikumā ir savrupinātais apzīmētājs,	Klausītāji uzmanīgi sekoja stāstītāja valodai - tīrai un skaidrai.

Īpašības vārdus ar noteikto galotni lieto, ja:

pirms tiem ir pronomeni jeb vietniekvārdi, kas raksturo priekšmetu kā zināmu - šis, tas, pats, viss, mans, tavs, mūsu, jūsu, viņu, viņas, viņa, savs,	Manu silto apmetni. Visus vecos paziņas.
apzīmē jau iepriekš minētu priekšmetu vai dzīvu būtni,	Kļavlapas sāk sarkt. Sārtās lapas laižas lejup.
īpašības vārds ir vispārākajā pakāpē,	Pelnos visskaistākāsdzirksteles (R. Kaudzīte)
īpašības vārdam teikumā ir lietvārda nozīme,	Jaunais parasti uzvar veco.
īpašības vārdi ir īpašvārdu vai terminu sastāvdaļa.	Baltā jūra, melnais stārķis.

Īpašības vārdu locīšana

Īpašības vārdus ar nenoteikto galotni loka vīriešu dzimtē kā 1. deklinācijas lietvārdus (spožs stars), sieviešu dzimtē - kā 4. deklinācijas lietvārdus (spilgta saule).
Īpašības vārdus ar noteikto galotni loka īpatnēji, jo galotnes dažādos locījumos neatbilst lietvārdu locījumu galotnēm. Šiem īpašības vārdiem ir paplašinātās galotnes vienskaitļa datīvā un lokatīvā, daudzskaitļa datīvā, instrumentāli un lokatīvā.



Īpašības vārdu pakāpes

Ir trīs īpašības vārda gradācijas pakāpes: 
pamata pakāpe (labs), pārākā pakāpe (labāks), vispārākā pakāpe (vislabākais, pats labākais). 
Salīdzināmās pakāpes nemēdz būt īpašības vārdiem:
- ar izskaņu -ējs, -ēja (pretējs, iekšēja), jo tie nenosauc pazīmes, kas var izpausties lielākā vai mazākā mērā;
- ar izskaņu -gans, -gana (zilgans, bālgans) un priedēkli ie- (iesārts, ieapaļš), jo tie izsaka nozīmes ziņā pavājinātas īpašības.  ]]> Tue, 24 May 2011 05:11:31 GMT https://ml12.1w.lv/?s=17&id=169 https://ml12.1w.lv/?s=17&id=168 Iestarpināti vārdi, vārdu savienojumi un teikumi izsaka runātāja vai autora blakus paskaidrojumu vai piezīmi par kādu teikumā minētu parādību vai notikumu. Tie, tāpat kā lielākā daļa iespraustu vārdu, vārdu savienojumu un teikumu, runā no pārējiem vārdiem ir intonatīvi nošķirti, rakstos atdalīti ar pieturzīmēm, parasti - ar iekavām.

Daudzveidīga ir Slīteres rezervāta fauna (dzīvnieku valsts).
Reiz (tas gadījās pavasarī) viņš smagi saslima.

Vectēvam patika stāstīt notikumus no sava diezgan garā mūža (viņam bija jau gadu astoņdesmit).

Iestarpinājumi atrodas teikuma vidū vai beigās (bet ne sākumā).

Ozolā apmetas žugure (stārķis).

Vīri - visbiežāk ziemas vidū - brauca peļņā.

Pēc Kokneses skolas beigšanas (meitenei tad ir desmit gadu) viņa turpina mācīties Rīgā.

Gan iespraudums, gan iestarpinājums var būt vienkāršs, ja to veido viens pilnnozīmes vārds:

Troksnis, par laimi, attālinājās.

Godos uz tautas galda dejo trijdeksnis (pušķis).

Salikts, ja to veido vārdu savienojums vai teikums:

Viņš neticēja nekādām blēņām, tāpat kā viņa tēvs.

Reiz (un šī reize puisēnam ilgi neizgāja no prāta) tēvs viņu paņēma sev līdzi braucienā.]]> Tue, 24 May 2011 05:09:02 GMT https://ml12.1w.lv/?s=17&id=168 https://ml12.1w.lv/?s=17&id=167 Par iespraudumiem teikumā var būt iesprausti vārdi, vārdu savienojumi vai teikumi un iestarpināti vārdi, vārdu savienojumi vai teikumi.
 
IESPRAUSTI VĀRDI UN VĀRDU SAVIENOJUMI

Teikumā ir vārdi un vārdu savienojumi, kam nav teikuma locekļa funkciju un kas attieksmē pret pārējiem vārdiem ir it kā sintaktiski neatkarīgas vienības. Tomēr teikumā šie vārdi un vārdu savienojumi nav pilnīgi izolētas sintaktiskas vienības: tiem ar paskaidrojamo teikuma daļu vai visu teikumu ir īpašs sintaktiski jēdzienisks saistījums.Šādi vārdi un vārdu savienojumi ir iesprausti vārdi un vārdu savienojumi, kas teikumā ir ar noteiktu funkciju: tie izsaka runātāja dažādas attieksmes pret teikumā ietverto saturu, citiem vārdiem, pret reālo īstenību un tās parādībām.
Iesprausti vārdi un vārdu savienojumi, pirmkārt, var izteikt runātāja subjektīvi objektīvu attieksmi pret izsakāmo saturu, papildinot teikumu ar dažādām modālām nozīmēm, piemēram, ar apgalvojuma, šķietamības vai pieļāvuma nozīmi.

Tiešām, bija pienācis laiks sameklēt karotes (apgalvojums).

Upe, liekas, nemaz neplūst, it kā, ielīdusi zālēs, gulētu kā milzīga vēdzele (šķietamība).

Otrkārt, iesprausti vārdi un vārdu savienojumi var izteikt runātāja subjektīvu attieksmi pret teikuma saturu, piešķirot teikumam dažādas emocionāli ekspresīvas nozīmes,piemēram, izbrīnas, apmierinātības vai izmisuma nozīmi.
Taču šoreiz, par laimi, tas nebija ārā (apmierinātības nozīme).
Treškārt, iesprausti vārdi un vārdu savienojumi var ierobežot teikumā ietverto saturu, norādot, ka tas ir patiess no zināmas personas viedokļa.

Manuprāt, šai izstādē ir vairākas skaistas gleznas.
Ceturtkārt, iesprausti vārdi un vārdu savienojumi var norādīt uz izsakāmā satura secīgumu vai arī var ievadīt paskaidrojumu vai saistīt izsakāmo domu plašākā kontekstā.
Viņa raudzījās šoferī ar lielu neuzticību un piktumu.

Pirmkārt - kā gan viens gluži svešs cilvēks viņas spīdīgo melni varēja nosaukt par lopiņu.
Otrkārt, ej nu uzticies katram garāmgājējam!

Ar iespraustu vārdu funkciju var būt dažādas darbības vārdu formas:

1 ) darbības vārdu ciešamās kārtas tagadnes lokāmo divdabju formas, piemēram, domājams, protams, saprotams, zināms, iespējams, dzirdams;
2) darbības vārdu pavēles izteiksmes formas, piemēram, piedodiet;
3) darbības vārdu tagadnes formas, piemēram, šķiet, liekas;
4) darbības vārdu nākotnes formas, piemēram, teiksim, sacīsim;
5) darbības vārdu vajadzības izteiksmes formas, piemēram, jādomā, jāsaka.
· Par iespraustiem vārdiem var būt apstākļa vārdi, piemēram, vispār, pareizāk, vispirms, pirmkārt, otrkārt, galvenokārt.· Par iespraustiem vārdiem var būt dažādas lietvārda formas:1) lietvārda vienskaitļa nominatīva forma, piemēram, tiesa, brīnums, velns;
2) lietvārda vokatīva forma, piemēram, debestiņ;
3) lietvārda vienskaitļa ģenitīva formas savienojums ar prievārdu no, piemēram, no tiesas;
4) lietvārda datīva forma piemēram;
5) lietvārda vienskaitļa akuzatīva savienojums ar prievārdu par, piemēram, par laimi, par nelaimi, par brīnumu;
6) lietvārda daudzskaitļa datīva formas savienojums ar prievārdu bez, piemēram, bez šaubām.
· Par iespraustiem vārdiem var būt arī dažas īpašības vārdu formas, piemēram, galvenais, lielākais, mazākais.· Iespraustu vārdu funkcijā lieto arī kādreizējās lietvārdu formas, kā patiesi, laikam, un kādreizējās īpašības vārdu formastiešām un patiešām.· Par iespraudumiem teikumā var būt dažādi vārdu savienojumi:1) īpašības vārda un lietvārda savienojums, piemēram, tīrais brīnums, tīrie brīnumi, mīļā stundiņ(a);
2) vietniekvārda un lietvārda vai īpašības vārda savienojums, piemēram, citiem vārdiem, pats galvenais;
3) skaitļa vārda un lietvārda attiecīgās locījuma formas savienojums ar prievārdu no, piemēram, no vienas puses vai no otras puses;
4) apstākļa vārda un lietvārda (ar prievārdu vai bez tā) savienojums, piemēram, taisni brīnums, tīri par brīnumu;
5) divdabja teicieni vārdu sakot, citiem vārdiem sakot, taisnību sakot, labāk sakot, pareizāk sakot, tā sakot.
· Ar zināmu iespraudumu funkciju teikumā lieto arī apstākļu vārdus īpaši, sevišķi un vārdu savienojumus it īpaši, it sevišķi, tāpat kā, to vidū vai to starpā.Šiem iespraudumiem salīdzinājumā ar citiem iespraustajiem vārdiem un vārdu savienojumiem ir zināmas atšķirības gan struktūras, gan arī lietojuma ziņā. Tie teikumā parasti ir kopā ar to vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu iepriekšēju vārdu - teikuma locekli. 
Vārdi īpaši, sevišķi un vārdu savienojumi it īpaši, it sevišķi, to vidū, to starpā kopā ar paskaidrojamo vārdu vai vārdu savienojumu veido īpatnēju iespraudumu, kas teikumā bieži vien ir uz robežas ar savrupinātiem teikuma locekļiem.
Vēdzeles, tāpat kā zuši, barību meklēt iziet tikai naktī un dienu guļ alās vai zem siekstām un velēnām.
Abiem laikam kauns par vakarnakts bailēm, it sevišķi jau Ješkam.
 
Bieži viens un tas pats vārds vienā teikumā var būt ar iesprausta vārda, citā ar kāda teikuma locekļa funkciju:
Nu, saprotams, pavisam īsu brītiņu, kamēr tu sasildīsies.
Dažkārt ir grūti novilkt stingru robežu starp iespraustu vārdu un kādu teikuma locekli, piemēram, apstākli:
Apiņa kundzes kaimiņienes acīm redzami nebija apmierinātas ar tādu jaunstrāvnieku tējas vakaru.
"Bet mēs par laimi esam drošībā," vecais piemetināja.

Iespraustiem vārdiem un vārdu savienojumiem teikumā ir dažas vairāk vai mazāk stabilas gramatiskās pazīmes.
l. Iesprausti vārdi un vārdu savienojumi parasti tiek teikumā intonatīvi savrupināti. Iespraustus vārdus un vārdu savienojumus teikumā izrunā ātrākā tempā nekā pārējos vārdus. Runā no citiem vārdiem tos šķir lielāka vai mazāka pauze, ko rakstos parasti atdala ar komatu, dažreiz - ar domu zīmi.
Bet Jancim, redzams, bija bezjūtīga mugura.
Vārdus īpaši, sevišķi un vārdu savienojumus it sevišķi, it īpaši, to vidū, to starpā teikumā savrupina tikai kopā ar paskaidrojamo vārdu vai vārdu savienojumu:
Šoferis pieturēja un līdzcietīgi noraudzījās abās ceļotājās, it sevišķi Jaitā, it kā tā būtu pati galvenā cietēja.
2. Novietojuma ziņā iespraustiem vārdiem un vārdu savienojumiem ir visai stingras likumības.
Iesprausti vārdi un vārdu savienojumi, kas attiecas uz teikuma daļu vai visu teikumu, parasti ir attiecīgās teikuma daļas vai teikuma priekšā.
Tas, acīmredzot, bija pievākts pēdējais, kad pārējās mantas jau nosietas ar virvēm.
Jeb - varbūt viņš gulēja? Jā, tiešām- izskatījās tā.
Ja iesprausts vārds un vārdu savienojums ir teikuma sākumā, tad tam bieži vien ir salikta teikuma daļas nozīme.
Brīnums, kāpēc saule netika nekad tālāk kā līdz zināmai svītrai!
Tiesa gan, pie Graužupītes ietekas stāvais krasts drošs pret ūdens uzplūdiem.
Dažkārt iesprausti vārdi un vārdu savienojumi var būt arī teikuma beigās, it kā piebilduma veidā.
Nē! Klases biedri maldās, bez šaubām!
Reiz man laimējās dabūt vagonu ar akmeņoglēm - tas ir, man vajadzēja dzelzceļa stacijā izkraut. Par nelielu samaksu,protams.
Tie iespraustie vārdi un vārdu savienojumi, kas teikumā ir kopā ar paskaidrojumu, nostājas tieši aiz paskaidrojamā vārda vai arī šķirti.
Andrs palaikam neticēja nekādām blēņām, tāpat kā viņa tēvs un māte.

]]> Tue, 24 May 2011 05:08:09 GMT https://ml12.1w.lv/?s=17&id=167 https://ml12.1w.lv/?s=17&id=166 Uzruna ir vārds vai vārdu savienojums, ar ko teikumā uzrunā parasti kādu personu vai citu dzīvu būtni. Uzruna teikumā nav izolēta sintaktiska parādība, tai ir savs īpatnējs saistījums gan ar atsevišķu vārdu, gan arī ar teikuma daļu vai visu teikumu.
Māt, skaties, skaties!
"Tu nemaz nezini, zaķīt, ka tevi laidīsim šodien pavisam vaļā," brālītis ieteicās.
Ar uzrunu var uzrunāt arī kādu parādību vai priekšmetu.
"Sveika, zeme! Sveiki, zaļie lauki, sveikas, puķainās pļavas, labvakar, puteklīt!" roze mīlīgi dveš.
Uzruna teikumā var arī konkretizēt ar otrās personas vietniekvārdu nosauktu dzīvu būtni, parādību vai priekšmetu.
- Tu, Lien, šodien ganos esi snaudusi.
Vai tu, pelēkais, esi no tiem akmeņiem, kurus te mūsu piekalnēs pameta šļūdoņi, paši izkusdami, jums atstādami savu ledus dvēseli?
Uzruna kādu personu var arī tuvāk raksturot, piemēram, pēc nodarbošanās, pēc radniecības pakāpes u. tml.
Pareizi, dēls!
Uzrunas funkcija teikumā dažkārt saskaras ar teikuma locekļa funkciju. Uzrunai ir dažas tādas gramatiskās pazīmes, kas raksturīgas teikuma loceklim, tāpēc uzrunu varētu vērtēt arī par īpašu teikuma locekli.
 Uzrunai ir vairākas gramatiskās pazīmes.
1. Uzrunai ir savs noteikts morfoloģiskais veidojums: tā var būt izteikta ar lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu citas vārdu šķiras vārdu, vai arī ar vārdu savienojumu.
"Labrīt, vecmāmiņ!" Sarkangalvīte teica un nāca iekšā. "Labrīt, meitiņ!" vilks atteica vecmāmiņas balsī un vaidēja.
2. Uzruna teikumā vienmēr ir vokatīvā.
Labdien, māt, labdien, Juri!
"Jā, Andrej, tu taču iekodīsi pie mums vakariņas?" svaine sāka rosīties.
3. Uzrunai teikumā ir īpatnēja intonācija - vokatīva intonācija. Uzrunu no pārējiem vārdiem teikumā šķir lielāka vai mazāka pauze, kas rakstos tiek apzīmēta ar pieturzīmēm.
Laiku pa laikam māte iejautājās: "Dēliņ, vai tev nav auksti? ... Bērns, vai tu nesalsti?" un ietīstīja man kājas ciešāk kamanu kažokā.
Pirmkārt, uzruna nosauc vai konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu dzīvu būtni, parādību vai priekšmetu.
"Vai tad tu no zirgiem nebīsties, Pastariņ?" veckungs prasīja.
Otrkārt, vienkopas teikumā uzruna nosauc vai konkretizē to personu vai darītāju, uz ko norāda darbības vārda personas galotne.
Uzmanies, Annele!
Treškārt, uzrunas funkcija teikumā izpaužas dažādu emocionāli ekspresīvu nozīmju nokrāsu izteikšanā. Šai gadījumā uzruna bieži vien ir savienojumā ar kādu izsauksmes vārdu.
"Muļkīti, ko tu brēc?" Jurītis pārmeta jēriņam.
Lielāku emocionālu pastiprinājumu var panākt ar uzrunas atkārtojumu.
"Nu, Vanadziņ, manu mazo peļu vanadziņ - ko tu nu būvē?" - viņš apjautājās.
Ja uz uzrunu teikumā attiecas vēl kādi citi vārdi, kas to raksturo, veidojas uzrunas grupa. Uzrunas grupā uzrunu var tuvāk raksturot viens vai vairāki apzīmētāji.
Sveiki, zaļie lauki, sveikas, puķainās pļavas!
Uzrunas grupa veidojas arī tad, ja uzrunu raksturo pielikums, kam savukārt var būt savi apzīmētāji.
"Karlīn, meit, iztec manā kambarī un ienes viņam krūzīti piena," vecmāmiņa mierīgi saka Karlīnei.
Uzruna teikumā var būt gan teikuma vai teikuma daļas sākumā, gan beigās, gan arī - starp citiem teikuma vārdiem.
Marta, vai tu dzirdi, fabrikas svilpe pūš. Marta, paklausies!
Nu tu gan melo, skroder, to tu pats esi izdomājis.
Uzrunas novietojums teikumā dažos gadījumos ir saistīts ar teikuma rnodālajiem tipiem. No uzrunas vietas teikumā ir atkarīgs arī tās uzsvars.
1. Jautājuma teikumā uzruna mēdz atrasties gan teikuma sākumā, gan beigās, gan starp citiem teikuma vārdiem.
Ja jautājuma teikumu ievada jautājuma partikula vai citi jautājamie vārdi, tad uzruna atrodas vai nu aiz jautājamā vārda, vai arī tālākā novietojumā.
"Vai tev, Marč, nebija bailes vienam šurp nākt?" Jancis pētīja.
Ja uzruna nostājas jautājuma teikuma pirmajā vietā, tad tā ir uzsvērta.
Andri, vai tu vēl redzi skaidri?
Oskar, kur tu gribi iet?
2. Pamudinājuma teikumā uzruna lielāko tiesu ir aiz darbības vārda pavēles formas: vai nu tieši blakus, vai arī šķirti.
Nāc līdz, Annele, iesim pie tēva.
Atnes, Ilzīt, man lāpstu!
3. Ja teikumu ievada izsauksmes vārds, kāda partikula vai vesels izsaukuma teiciens, tad uzruna parasti atrodas aiz izsauksmes vārda, partikulas vai teiciena.
Klau, Marč! Celies!
Būdama blakus personas vietniekvārdam vai pielikumam, parasti uzruna ar to uzsvara ziņā it kā apvienojas.
Tevi, puisīt, tur pa mājām ļaudis meklē, un tu te sēdi un raudi.
"Vai tev, Marč, nebija bailes vienam šurp nākt?" Jancis pētīja.
Uzruna teikumā uzrunājamai dzīvai būtnei vai kādai parādībai var piešķirt dažādas emocionāli ekspresīvas nozīmju nokrāsas. Dažādas nozīmju nokrāsas, ko uzrunā var piešķirt kādai personai vai parādībai, daļēji var būt atkarīgas no uzrunas leksiskās nozīmes. 
Piemēram, ja par uzrunu ir lietvārda pamazinājuma forma, tad uzruna var uzrunājamai būtnei vai parādībai piešķirt īpašu mīļuma vai citas emocionālas nozīmes nokrāsu:
Ar ko tu, Anniņ, spēlēsies, kad es nebūšu?
 
Arī uzrunas intonācija palīdz izteikt kādas emocionālas nokrāsas pastiprinājumu:
1. Ar uzrunu var izteikt mīļuma vai draudzīguma nozīmi.
Kam tad tu, dēliņ, viņu tā.
"Nu, kā klājas, māmiņ?" - "Tāpat, meitiņ, kā visu dienu."
2. Uzruna kādam teikumam var piešķirt patosa nokrāsu.
Vai tu tā biji,
Tu, ak Visudaiļā?
3. Uzruna var izteikt kādas personas vai parādības raksturojumu.
"Nāc nu šurp, spītniek!" viņš sniedza Oskaram roku.
Vai tu, balamute, sevi nevarētu pievaldīt!
Teikumā dažkārt ir grūti nošķirt, vai attiecīgais vārds ir uzruna vai pielikums. No vienas puses, uzrunai ir vēl kas kopīgs ar iespraudumu, bet, no otras puses, tai jau ir arī pastāvīga teikuma locekļa iezīmes.
Ar pielikumu uzruna var robežoties tad, ja uzruna nosauc to dzīvo būtni vai parādību, uz kuru norāda attiecīgā personas vietniekvārda forma. Lielāko tiesu ar pielikumu robežojas uzruna, kas ir izteikta ar tādu lietvārdu, kuram nav atšķirīgas vokatīva formas. Šādos gadījumos personas vietniekvārda forma saskaņojas locījumā un skaitlī ar attiecīgo lietvārdu.
Tu, mana saule, dodi
Man spēku, dzīvību
Un nebeidzamu atver
Man gaismas avotu.
Šai piemērā grūti precizēt uzrunas un pielikuma robežu. Te dažkārt var palīdzēt vārdu kārta. Minētajā piemērā vietniekvārda tu paskaidrojums resp. apzīmējums mana saule, atrazdamies aiz sava paskaidrojamā vārda tu, vairāk ir ar pielikuma, nevis ar uzrunas funkciju.
Turpretī, ja minētais paskaidrojums teikumā atrastos pirms savas konkretizējamās vietniekvārda formas, tad vārds saule vairāk būtu ar uzrunas, nevis ar pielikuma funkciju:
Mana saule, tu dod man spēku.
Šādā pozīcijā vārds saule teikumā ne tikai paskaidro attiecīgo personas vietniekvārda formu, bet arī nosauc ar personas vietniekvārdu izteikto parādību.
Ja uzruna izteikta ar lietvārdu, kam vokatīva forma atšķiras no nominatīva formas, tā nerobežojas ar pielikumu:
Bet vai tu, Marč, nevienam nestāstīsi?
Pēc kāda laiciņa brālis atkal iejautājās: "Vai tu, draudziņ, ko dzirdi?" ]]> Tue, 24 May 2011 05:06:12 GMT https://ml12.1w.lv/?s=17&id=166