Izlasiet tekstu un uzrakstiet piecas tēzes par to!

     K.Elsbergs ir izcilākais 1980.gadu paaudzes dzejnieks - tās paaudzes sirdsapziņa un etalons, kura apzinājās vienotības spēku. Elsberga dzejai raksturīga saasināta laika uztvere gan cilvēka vēsturiskuma un vēstures procesa nepārtrauktībā, gan cilvēka mūža neatgriezeniskuma dramatismā. Elsberga dvēseles jūtīgums nereti ir apslēpts ironiskā un pašironiskā pasaules tvērumā. Dzejas frāze ir trāpīga, tajā saliedējas dažādi valodas stili. Elsberga daiļradi ir bagātinājusi franču dzejas pieredze, un tajā turpināta 20.gs. 70.gados aizsāktā depoetizācijas tradīcija, kura balstījās neidealizētā un neizskaistinātā skatījumā uz apkārt notiekošo. Klāvs Elsbergs dzimis 1959.gada 3.janvārī Rīgā rakstnieces Vizmas Belševicas un tulkotāja Zigurda Elsberga ģimenē. Māte atmiņās raksta, ka dēls dzimis trīs moku dienās un vienmēr jutis sev blakus nāves ēnu. Tā kā padomju varas gados Belševicas rakstniecība politisku apsvērumu dēļ tika morāli un fiziski uzmanīta, četru gadu vecumā Klāvs mājās piedzīvoja pirmo VDK kratīšanu. Jaunībā gan no Klāva, gan no viņa jaunākā brāļa Jāņa (dzejnieks J. Elsbergs) vienaudži bieži novērsās, jo padomju ideoloģija cilvēku apziņās apzināti iepotēja, ka tie, kuri neievēro vai ir pārkāpuši sistēmas nosacīto dzīves mehāniku, no sabiedrības ir jāizstumj.       Skolas laikā Klāvs aizrautīgi apmeklēja sporta skolas basketbola sekciju, braukāja uz sacensībām un vasarās uzturējās sporta nometnē Staicelē. 1977.gadā Elsbergs pabeidza mācības Rīgas 11.vidusskolā, un pēc gada laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts pirmais viņa dzejolis Mācēšana. Dzejoļus viņš sāka rakstīt jau 14 gadu vecumā, taču pirmā grāmata Pagaidīsim ausaino iznāca tikai 1981.gadā, kaut arī sakārtota iespiešanai tā bija jau agrāk. (Padomju dzejniekiem savus pirmos krājumus parasti izdevās novest līdz grāmatām apmēram četrdesmit vai labākajā gadījumā trīsdesmit gadu vecumā.)         Gadu pēc pirmās grāmatas izdošanas Elsbergs pabeidza studijas LU Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā, un tulkošana no franču, angļu un krievu valodas kļuva par viņa otru sevis realizācijas jomu literatūrā, dzeja palika pirmā. Kļūt par PSRS dzejnieku godīgajam Elsbergam bija smaga nasta, jo viņš apzinājās savu misiju - rakstīt patiesību, tāpēc jo asi izjuta dzīvi armijā 1982.gadā: tukšo laiku, kad bija ierobežota iespēja koncentrēties dzejas radīšanai.       Par jebkuru savu dzejas vai tulkojuma rindu Elsbergs jutās atbildīgs un centās nevis mākslai piešķirt kādu dīvainības oreolu, bet gan padarīt mākslu par dzīves nepieciešamību. To viņš darīja, savienojot savu dzejnieka misiju ar sabiedriskajām aktivitātēm un pilnvērtīgu personisko dzīvi. Ja savā dzejā Elsbergs nesamierinājās ar varas vēlmi ierobežot personības brīvību, tad dzīvē viņš pielāgojās sabiedrības izvirzītajām prasībām, jo vēlējās uzturēt savu ģimeni gan morāli, gan fiziski, gan materiāli. ............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................