Konuss


Rotācijas ķermeni, kuru iegūst taisnleņķa trijstūrim rotējot ap taisni, uz kuras atrodas viena trijstūra katete, sauc par konusu. 
Rotācijas asi m sauc par konusa asi
Rotējošo malu AB (hipotenūza) sauc par konusa veiduli
Punktu A sauc par konusa virsotni.

Rotācijas rezultātā izveidojušos riņķi sauc par konusa pamatu. 
Nogriezni, kas novilkts no konusa virsotnes perpendikulāri pret tā pamatu, sauc par konusa augstumu.Konusa šķēlumu ar plakni, kas iet caur konusa asi, sauc par aksiālšķēlumu. Konusa aksiālšķēlums ir vienādsānu trijstūris, kura viena mala ir konusa pamata diametrs, bet divas pārējās - konusa veidules.Konusa sānu virsmas (koniskās virsmas) laukumu aprēķina, izmantojot formulu:Ssānu virsmai = πRl , kur l ir konusa veidule. 

Konusa pilnas virsmas laukumu aprēķina, izmantojot formulu:Spilnai virsmai = Ssānu virsmai + Spamatam = πRl + πR

Konusa tilpumu aprēķina, izmantojot formulu:Vkonusam = Spamatam · Hkonusam = πR2H 

Piemērs
Uzdevums Atrisinājums
Konusa pamata rādiuss ir 3 cm, bet tā augstums ir 4 cm. Aprēķināt konusa tilpumu un pilnas virsmas laukumu. 
 
R = 3cm
H = 4cm
1) Spamatam = πR2 = π · 32 = 9π(cm2)
2) Veiduli aprēķina, izmantojot Pitagora teorēmu: 
l2 = R2 + H2 , l == 5(cm) 
3)Ssānu virsmai = πRl π · 3 · 5 =15π(cm2)
4)Spilnai virsmai = Ssānu virsmai + Spamatam =
=  15π + 9π = 24π(cm2)
4)Vcilindram = Spamatam · Hcilindram = 25π · 6 = 150π(cm3)
5)Vkonusam = Spamatam · Hkonusam =  · 9π · 4 = 12π(cm3)
 

2011-05-24 02:18         Ieteikt draugiem       TweetMe


Cilindrs


Rotācijas ķermeni, kuru iegūst taisnstūrim rotējot ap taisni, uz kuras atrodas viena taisnstūra mala, sauc par cilindru. 
Rotācijas asi m sauc par cilindra asi
Rotējošo malu AB sauc par cilindra veiduli.

Rotācijas rezultātā izveidojušos divus vienādos riņķus sauc par cilindra pamatiem.
Par cilindra augstumu sauc tā pamatiem perpendikulāru nogriezni, kura galapunkti atrodas pamatu plaknēs. 

Cilindra augstums vienāds ar veiduli.Cilindra šķēlumu ar plakni, kas iet caur cilindra asi, sauc par aksiālšķēlumu. Cilindra aksiālšķēlums ir taisnstūris, kura divas malas ir cilindra diametri, bet divas - cilindra veidules.Cilindra sānu virsmas (rotācijas virsmas) laukumu aprēķina, izmantojot formulu:Ssānu cilindram = 2πRH

Formulu viegli saprast, aplūkojot cilindra izklājumu.Cilindra pilnas virsmas laukumu aprēķina, izmantojot formulu:Spilnai virsmai = Ssānu virsmai + 2Spamatam = 2πRH + 2πR2

Cilindra tilpumu aprēķina, izmantojot formulu:Vcilindram = Spamatam · Hcilindram = 2πR2H
Piemērs
Uzdevums Atrisinājums 
Cilindra pamata rādiuss ir 5 cm, bet cilindra augstums ir 6 cm. Aprēķināt cilindra tilpumu un pilnas virsmas laukumu. 
 
R = 5cm
H = 6cm
1) Spamatam = πR2 = π · 52 = 25π(cm2)
2)Ssānu   = 2πRH = 2π · 5 · 6 = 60π(cm2)
3)Spilnai virsmai = Ssānu virsmai + 2Spamatam = 
= 60π + 2 · 25π =110π(cm2)
4)Vcilindram = Spamatam · Hcilindram = 25π · 6 = 150π(cm3)

2011-05-24 02:16         Ieteikt draugiem       TweetMe


Rotācijas ķermeņa, rotācijas ass, veidules jēdzieni


Rotācijas ķermenis ir ķermenis, kuru iegūst kādas plaknes figūras visiem punktiem rotējot ap taisni, kas atrodas tajā pašā plaknē.

Taisni, ap kuru rotē plaknes figūra, sauc par rotācijas asi (animācijā taisne m ).Rotējošās figūras līniju k (skat. zīmējumu) sauc par rotācijas ķermeņa veiduli
2011-05-24 02:14         Ieteikt draugiem       TweetMe


Piramīdas un nošķeltas piramīdas tilpuma aprēķināšana


Piramīdas tilpumu aprēķina, izmantojot formulu:

Vpiramīdai =  · Spamatam · Hpiramīdai

Piemērs
Uzdevums Atrisinājums
Piramīdas ABCDS pamats ir taisnstūris ABCD, kurAB = 6, AD = 8, SA  ABCD un piramīdas garākā sānu šķautne ar pamata plakni veido 45° leņķi. Aprēķināt piramīdas tilpumu!
Lai izmantotu formulu, jāaprēķina Spamatam un Hpiramīdai.

1. Spamatam = 6 ∙ 8 = 48 (lauk.v.) 

2. Pēc Pitagora teorēmas:
AC =  = 10 

3. Garākajai sānu šķautnes projekcijai pamata plaknē (AC) atbilst garākā sānu šķautne (SC)

4. No taisnleņķa trijstūra SAC aprēķina piramīdas augstumu 
SA = AC · tg45° = 10 ∙ 1 = 10 

5. Vpiramīdai =  · Spamatam · Hpiramīdai = 
 · 48 · 10 =  · 480 = 160 (lauk.v.)

Nošķeltas piramīdas tilpumu aprēķina, izmantojot formulu:
Vnošķeltai piramīdai =  · H ·  , 
kur S1 un S2 - pamatu laukumi, bet H - nošķeltās piramīdas augstums. 
2011-05-24 02:13         Ieteikt draugiem       TweetMe


Piramīdas un nošķeltas piramīdas virsmas laukuma aprēķināšana


Par piramīdas pilnas virsmas laukumu sauc piramīdas visu skaldņu laukumu summu. To var aprēķināt, izmantojot formulu:

Spilnai virsmai = Ssānu virsmai + Spamatam

Par piramīdas sānu virsmas laukumu sauc visu sānu skaldņu laukumu summu.Tā kā regulāras piramīdas visas sānu skaldnes ir vienādi vienādsānu trijstūri, tad, aprēķinot sānu virsmu regulārai piramīdai, ērti izmantot šādu formulu:Ssānu virsmai regulārai piramīdai (Ppamatam  h), kur h - apotēma

Piemērs
Uzdevums Atrisinājums 
Dota regulāra četrstūra piramīda, kuras pamata šķautnes garums ir 4cm, bet piramīdas augstums ir 3cm. Aprēķināt piramīdas pilnas virsmas laukumu!
Lai izmantotu formulu, jāaprēķina Ppamatam, h unSpamatam 

1. Ppamatam = 4 · 4 = 16(cm), jo pamatā ir kvadrāts

2. h var noteikt no taisnleņķa trijstūra SOE, izmantojot Pitagora teorēmu: 
 un h =  (cm) 

3. Ssānu reg. piramīdai = (Ppamatam ∙ h)/2 = 
(cm2) 

4. Pamats ir kvadrāts, tāpēc 
Spamatam = 42 = 16(cm2) 

5. Spilnai virsmai = Ssānu virsmai + Spamatam = 
 cm2

Nošķeltas piramīdas pilnas virsmas laukumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Spilnai virsmai = Ssānu virsmai + Spamatam1+ Spamatam2
Tā kā nošķeltas regulāras piramīdas sānu skaldnes ir vienādas vienādsānu trapeces, tad nošķeltas regulāras piramīdas sānu virsmas laukumu var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:Ssānu virsmai nošķeltai regulārai piramīdai = (Ppamatam1 + Ppamatam2) ∙ hsānu 
2011-05-24 02:07         Ieteikt draugiem       TweetMe


Regulāras piramīdas, nošķeltas piramīdas


Piramīdu, kuras pamats ir regulārs daudzstūris un kuras augstums projicējas
  •  pamata centrā: Regulāra daudzstūra centrs ir tā apvilktas riņķa līnijas centrs.
sauc par sauc par regulāru piramīdu. Regulārai piramīdai visas sānu šķautnes ar pamata plakni veido vienādus leņķus un visi divplakņu kakta leņķi pie pamata ir vienādi

 Regulāras piramīdas visas sānu skaldnes ir vienādi vienādsānu trijstūri. Regulāras piramīdas sānu skaldnes augstumu, kas novilkts no piramīdas virsotnes, sauc par apotēmu.

Ja regulāras piramīdas visas skaldnes ir vienādi regulāri trijstūri, to sauc par tetraedru.Ja piramīdu šķeļ ar pamatam paralēlu plakni, tad piramīdas daļu starp pamatu un pamatam paralēlo plakni sauc par nošķeltu piramīdu. Nošķeltas piramīdas sānu skaldnes ir trapeces.Nošķeltas piramīdas augstums ir perpendikuls, kas vilkts no kāda viena piramīdas pamata punkta pret piramīdas otru pamatu.Regulāras nošķeltas piramīdas pamati ir regulāri daudzskaldņi, un visas sānu skaldnes ir vienādas vienādsānu trapeces.Pamatam paralēla šķēluma plakne atšķeļ no piramīdas tai līdzīgu piramīdu.

  Var pierādīt šādas īpašības: 
1. Piramīdu pamati ir līdzīgi daudzstūri. 
∆ABC  ∆A1B1C1 

2. Piramīdu sānu šķautnes un augstumi ir proporcionāli. 
 

3. Piramīdu pamatu laukumi ir proporcionāli piramīdu augstumu kvadrātiem. 

 
2011-05-24 02:01         Ieteikt draugiem       TweetMe


Raksturīgie leņķi piramīdā


Risinot uzdevumus par piramīdām, bieži jāizmanto šādi leņķi:

• Piramīdas sānu šķautnes un pamata plaknes veidotais leņķisLeņķi, ko veido piramīdas sānu šķautne ar tās projekciju pamata plaknē, sauc par leņķi starp sānu šķautni un pamata plakni. 


• Divplakņu kakta leņķis pie pamata šķautnes

Leņķis, ko veido piramīdas sānu skaldne ar pamata plakni, sauc par divplakņu kakta leņķi pie pamata.Lai iezīmētu divplakņu kakta leņķi pie pamata, jānovelk sānu skaldnes augstums un tā projekcija pamata plaknē. Divplakņu kakta leņķis veidojas starp sānu skaldnes augstumu un tā projekciju.  


 
2011-05-24 01:55         Ieteikt draugiem       TweetMe


Nevienādības loga f(x) > c atrisināšana


Nevienādības labo pusi, izmantojot logaritma īpašības, iespējams pārveidot par logaritmu: c = loga ac, iegūstot nevienādību
loga f(x) > loga ac. Tās atrisināšanai izmanto to pašu principu kā nevienādību loga f(x) > loga g(x) atrisināšanā.


Piemērs

Nevienādības lg 2x > 1 atrisināšanas gaita ir šāda:

1 = lg101
Bāze 10 > 1, logaritmiskā funkcija ir augoša
lg2x > 1
lg2x > lg10
2x > 10
x > 5

Definīcijas apgabals: 2x > 0 jeb x > 0

Nevienādības atrisinājums: x > 5

2011-05-23 22:28         Ieteikt draugiem       TweetMe


Nevienādības logaf(x) > logag(x) atrisināšana


Šāda veida nevienādību atrisināšanā izmanto logaritmiskās funkcijas monotonitātes īpašību.

Ja a > 1, logaritmiskā funkcija ir monotoni
  • augoša: Funkcija ir augoša visām argumenta vērtībām no intervāla [a; b], ja katrām divām argumenta vērtībām x1 < x2 ir spēkā nevienādība f(x1) < f(x2) . Ja 0 < a < 1, 
tāpēc, ja logaf(x) > logag(x), tad f(x) > g(x)

logaritmiskā funkcija ir monotoni
  • dilstoša: Funkcija ir dilstoša visām argumenta vērtībām no intervāla (a;b), ja katrām divām argumenta vērtībām x1 > x2 ir spēkā nevienādība f(x1)  > f(x2). Ja 0  > > 1,
 tāpēc, ja logaf(x ) > logag(x), tad f(x) < g(x).

Ja a > 1, tad logaf(x) > logag(x) ↔ f(x) > g(x), un definīcijas apgabals

Nevienādības atrisinājums ir nevienādību sistēmas atrisinājums.

Ja 0 < a < 1, tad logaf(x) > logag(x) ↔ f(x) < g(x), un definīcijas apgabals

Nevienādības atrisinājums ir nevienādību sistēmas



Piemērs

Atrisināt nevienādību log4 (x + 1) > log4 2x
Nevienādības atrisinājums ir nevienādību sistēmas atrisinājums.




Nevienādības atrisinājums ir x (0; 1).

2011-05-23 22:22         Ieteikt draugiem       TweetMe


Logaritmiskās nevienādības


Logaritmiskās nevienādības ir nevienādības, kurās nezināmais ietilpst logaritmiskās funkcijas bāzē vai argumentā.

Piemēram, logaritmiskās nevienādības ir:

log2 x > 4
            lg 4x + lg 25 < 0
2011-05-23 22:12         Ieteikt draugiem       TweetMe



Lapa | [1] [2] 3 [4] [5] |