Iepazīsimies!
Sveicināti! Šī mājas lapa domāta Jums 12.klases skolēni. Šajā mājas lapā būs iespēja uzzināt daudz jauna un atkārtot zināšanas par matemātiku un latviešu valodu. Tā kā Latviešu valoda un matemātika ir mūsu dzīves sastāvdaļa, mēs nevaram iztikt ne bez valodas izmantošanas, ne arī bez rēķināšanas, tad iepazīsimies ar šiem priekšmetiem tuvāk, un paplašināsim savas jau iegūtas zināšanas.
Latviešu valodas vēsture
Tiek uzskatīts, ka latviešu valodas pamats sāka veidoties ap7.-9.gs.kad izveidojās senlatviešu ciltis - kurši, latgaļi, zemgaļi, sēļi, kuru valodas bija ļoti tuvas. Latviešu literārās valodas veidošanās sākās 16. gadsimtā, pamazām palielinoties iedzīvotāju starpnovadu kontaktiem, bet vienotas formas ieguva 19 gs. sākumā, kad tika atcelta dzimtbūšana un pieļauta ierobežota iedzīvotāju migrācijaguberņas teritorijā. Latviešu literārā valoda tika izveidota pēc tam, kad 1876. gadā Rīgas Latviešu biedrība izveidoja pareizrakstības komisiju, kas izveidoja vienotus latviešu valodas pareizrakstības principu pamatus, ieviesa virkni jaunvārdu, lai pārvarētu dialektu atšķirības. 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrībā izveidoja otru latviešu valodas pareizrakstības komisiju, kuru vadīja Kārlis Mīlenbahs, kuras darbā piedalījās Jānis Endzelīns un citi valodnieki. Šī komisija pieņēma latviešu pareizrakstības noteikumus, sakārtoja vārdu krājumu un šo valodu sāka mācīt skolās kā latviešu valodu. Liela nozīme latviešu valodas izveidē ir latgaļu un zemgaļu valodām, tāpat arī lībiešu valodai. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā - baznīcas dziesmu tulkojumi Vidzemes dialektā - ir no 1530. gada. Sākotnēji latviešu valoda tika pierakstīta gotiskajā ortogrāfijā, kas tajā laikā tika lietota vācu rakstībā. Tā nebija piemērota latviešu valodai, tāpēc jau 19. gs. gadsimta vidū Juris Alunāns ierosināja veikt rakstības reformu. Jaunās ortogrāfijas principus vēlāk izstrādāja Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns. Tā tika pieņemta 1908. gadā un to oficiāli apstiprināja jaunā Latvijas valsts 1919 gadā. Tomēr pilnīga pāreja uz latīņu alfabētu ar diakritiskajām zīmēm notika vēlāk, vairāku gadu laikā.
Matemātikas vēsture
Ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām. Cilvēkus, kuru mērķis ir izprast un veicināt tālāku matemātikas attīstību, sauc par matemātiķiem. Matemātikā pētāmo objektu un procesu idealizētās īpašības ir noformulētas aksiomu veidā, kuras tiek postulētas par patiesām. No tām ar loģisku spriedumu palīdzību tiek iegūti citi patiesi apgalvojumi, kurus parasti sauc par lemmām vai teorēmām, bet pašu spriedumu virkni - parpierādījumu. Matemātikā jauni jēdzieni tiek ieviesti ar definīciju palīdzību. Ja šādi iegūtā teorija apraksta kādu dabā sastopamu objektu vai procesu, tad to sauc par pētāmā objekta vai procesa matemātisko modeli. Līdz 17. gadsimta vidum matemātika pētīja galvenokārt skaitļus un ģeometriskas figūras. 17. gadsimtā sākās strauja matemātikas attīstība, izmantojot mainīgā lieluma un funkcijas jēdzienus. Par atsevišķām matemātikas nozarēm izveidojās variāciju rēķini, diferenciālģeometrija, varbūtību teorija, skaitļu teorija, kombinatorika Matemātikas attīstības mūsdienu posms sākās 19. gadsimtā, kad izveidojās kompleksā analīze, grupu teorija, neeiklīda ģeometrija, matemātiskā loģika, topoloģija, kopu teorija, funkcionālanalīze. 20. gadsimtā paplašinājās matemātikas lietojuma forma, ciešāki kļuva tās sakari ar citām zinātnēm. Atzīmēsim, ka mūsdienās ir daudzi matemātikas profesori un universitāšu pasniedzēji, kas uzskata, ka matemātika nav zinātne. Tas ir tāpēc, ka matemātikas pētāmie objekti nav atrodami realitātē. Visām citām zinātnēm pētāmie objekti ir arī realitātē.
|
|
|
